Returning Customer
I am a returning customer
Register Account
If you already have an account with us, please login at the login form.
Your Account Has Been Created!
Congratulations! Your new account has been successfully created!
You can now take advantage of member privileges to enhance your online shopping experience with us.
If you have ANY questions about the operation of this online shop, please e-mail the store owner.
A confirmation has been sent to the provided e-mail address. If you have not received it within the hour, please contact us.
Izrakstīties
Jūs esat izrakstījies no sava konta.
Jūsu iepirkumu grozs ir saglabāts, un tajā esošās preces tiks atjaunotas, tiklīdz jūs atkal pierakstīsieties savā kontā.
Par austrumu reliģiskajiem kultiem
Austrumos un rietumos izplatās dažādas viltus reliģiozās mācības un filozofiskās idejas, piemēram, indiešu. Slēpjoties aiz devīzes par tā saucamo atbrīvošanos no mūsdienu dzīves straujā ritma, cilvēki savu nervu sistēmu “atbrīvo” ar austrumu tehnikas palīdzību. Visus austrumu kultus kontrolē ļaunuma gari, tā ir sava veida maģija, no kuras cilvēki pēc tam nespēj atbrīvoties.
Tauta tā neciestu, ja būtu nožēlojusi grēkus
Šodien mēs savā valstī un arī visā pasaulē ievācam savu domu un vēlmju augļus. No nelabām vēlmēm, nelabām domām nevar rasties labi augļi, lai dzīve mainītos, ir nepieciešama grēknožēla. Grēksūdze ir ne tikai tad, kad ejam pie priestera, ir nepieciešams, lai dvēsele atbrīvotos no sliktajām domām, no depresijas, kurā tā krīt no saņemtajiem dzīves triecieniem. Grēknožēla – tā ir dzīves maiņa, vēršanās pie Absolūtā Labā, atteikšanās no visa nepareizā. Bet šodien pat ticīgie netiecas uz grēknožēlu, un dēļ tā mēs ciešam. Ja tauta nožēlotu grēkus, tad tā šodien nepiedzīvotu tādas ciešanas, jo mūsu domas un vēlmes nes rūgtus augļus.
Agrāk es to nezināju, bet tagad redzu, ka vainīgs esmu es pats, un kā vēl vainīgs! Bet agrāk es brīnījos, ka svētie tēvi sevi uzskatīja par sliktākajiem no visiem.
Labosimies, un izglābsies daudzi no mums blakus esošajiem
Mēs lamājam politiķus, varu, bet viņi ir mūsu bērni. Vainīgi esam mēs – vecākie, nevis viņi, ka mēs neesam viņiem snieguši sekošanai cienīgu piemēru. Mēs esam līdzīgi saviem vecākiem, līdzīgi vecākajiem, bet nevarējām no viņiem neko daudz iemācīties. Mēs, vecāki, esam vainīgi, ka neesam bērnus nostādījuši uz patiesā ceļa. Tā vietā, lai censtos izmainīt citu uzvedību, mums ir jāsāk ar sevi. Svētie tēvi saka, ka jālabo ir sevi, jāglābjas un tad izglābsies daudzi no mums blakus esošajiem. Ir vajadzīgs darbs, lai mēs kļūtu labi, klusi, lai cilvēki mums blakus sajustu mieru un klusumu. Jūs jau paši zināt, ka cilvēkus mēs varam piesaistīt vai atgrūst ar savām domām. Ir jānostiprina ticība, jāmainās un jāstrādā.
Kas ir grēknožēla?
Grēknožēla – dzīves izmainīšana.
Kad mūs kaut kas satrauc, nomoka mieru graujoši nodomi, ir jādodas izsūdzēt grēkus priesterim vai vismaz kādam no tuvajiem. Pēc grēksūdzes uzreiz kļūst vieglāk, jo Dievs mūs ir radījis tā, ka mēs esam viens ar otru cieši saistīti. Kad tuvie jūt līdzi mūsu ciešanām, mēs gūstam mierinājumu un spēku.
Mums ir jāmainās garīgi: dzīve mūs ļoti kropļo, un tagad mēs redzam, ka no tā cieš ne tikai mūsu tauta, bet arī visa pasaule. Bet, ja mēs vērsīsimies pie dzīves avota – Dieva, Viņš sniegs mums spēkus nostiprināt sevī mierīgas, pilnas labā un mīlestības domas. Tad arī parādīsies mūsu īstenā grēknožēla, jo labās domas, labie nodomi un mīlestība sniedz visiem apkārt esošajiem mieru un mierinājumu.
Lūk, redzat, cik svarīga ir grēknožēla un dziļa vēršanās pie labā no visas sirds, visām jūtām, domām un savienošanās nešķiramā mīlestībā, ar visu savu būtību, ar savu Radītāju un Tēvu. Vienmēr būsim nemitīgās lūgšanās, nemitīgi lūgsim Vissvētai Dievadzemdētājai būt par Aizbildni mums, vārgajiem un nespēcīgajiem, lai Viņa palīdzētu mums mīlēt Kungu, iegūt svētlaimi gan šeit, uz zemes, gan mūžībā. Jo Dievs ir Mīlestība, Prieks un Miers, ar ko ir piepildīta ikviena radība, kura sirdī meklē Viņu.
Kungs mums ir devis bausli: “Godā savu tēvu un savu māti… lai tu ilgi dzīvotu… zemē…” (2. Moz. 20, 12).
Tas ir likums. Viņš mums to parādīja ar Savu piemēru, kad, pat ciešot uz Krusta, pirms nāves rūpējās par Savu Māti, kura pie šī Krusta stāvēja. “Sieva! Redzi, tavs dēls,” (Jņ 19, 26) Viņš Viņai teica, un Savam mīļākajam skolniekam Jānim teica: “Redzi, tava Māte!” (Jņ 19, 27). Aramiešu valodā, kurā runāja Kungs, vārds “sieva” skanēja daudz cienīgāk nekā vārds “māte”, bet mēs, to nezinot, domājam: “Kā gan Kungs varēja vērsties pie Mātes – “Sieva”?” Vai Kānā Galilejā, kad Dievadzemdētāja Kristum palūdza sniegt nabaga cilvēkiem Savu brīnišķo palīdzību: “…vīna viņiem pietrūkst” (Jņ 2, 3), – “…kas Man ar Tevi, Sieva? Mana stunda vēl nav nākusi,” (Jņ 2, 4) Kungs atbildēja. Mūsu skatījumā tas skan pat aizvainojoši, “māte” skan kaut kā siltāk, mīļāk, bet šeit nav ne miņas no necieņas, tā ir ierastā uzrunas forma, kāda ir raksturīga Austrumos. Tā Kungs arī pēdējā stundā parūpējās par Savu Māti. Bet kāda ir mūsu attieksme pret vecākiem? Lai Kungs mums to nepieļauj. Jau kopš bērnības mēs necienām tēvu un māti, bet gribam, lai dzīve uz zemes būtu laba. Kā gan var būt labi, ja mēs bausli pārkāpjam jau no mazotnes? Sods seko arī par zemes likumu pārkāpumiem, bet kā gan var palikt nesodīti Debesu Likuma pārkāpumi, Dieva, nemainīgā un mūžīgā, Likuma pārkāpumi, jo tas ir Dieva Vārds – Gars un Dzīve?
Starecs Tadejs, no grāmatas «Miers un līksmība Svētajā Garā»
