Returning Customer
I am a returning customer
Register Account
If you already have an account with us, please login at the login form.
Your Account Has Been Created!
Congratulations! Your new account has been successfully created!
You can now take advantage of member privileges to enhance your online shopping experience with us.
If you have ANY questions about the operation of this online shop, please e-mail the store owner.
A confirmation has been sent to the provided e-mail address. If you have not received it within the hour, please contact us.
Izrakstīties
Jūs esat izrakstījies no sava konta.
Jūsu iepirkumu grozs ir saglabāts, un tajā esošās preces tiks atjaunotas, tiklīdz jūs atkal pierakstīsieties savā kontā.
GARĪGA CILVĒKA IEKŠĒJĀ REDZE UN IEKŠĒJĀ DZIRDE
“Ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.”(Mt. 6: 22)
“Tas, kurš ir cienīgs ieraudzīt pats sevi, ir labāks par to, kurš cienīgs ieraudzīt Eņģeli.” (Sirdsskaidrais Sīrijas Izaks)
“Ikvienam jāzina, ka ir acis, kas dziļākas par šīm acīm, un ir dzirde, kas dziļāka par šo dzirdi,” teicis sv. Makarijs Lielais. “Tam, kurš ik brīdi vēro savu dvēseli, sirds līksmojas par atklāsmēm. Tas, kurš prāta redzi koncentrē pats sevī, redz sevī gara rītausmu,” sacījis sirdsskaidrais Sīrijas Izaks.
Šo īpašo “iekšējo” orgānu attīstība ir viens no garīgā cilvēka izaugsmes rādītājiem. Mūsos ir garīgās acis, ar kurām mēs redzam miljons reižu vairāk nekā ar miesīgajām acīm.
Kas ir tas, ko vēro šīs garīgās acis? Tās ir garīgās pasaules parādības. Jo ir ne tikai redzamā pasaule, bet arī Dievs, bezgalīgais Gars, bezgalīgais Prāts, kas radījis visu materiālajā pasaulē esošo; materiālā pasaule ir Viņa domu (ideju) realizācija. Ir garīgā, eņģeļu pasaule, kas ir ļoti liela un dzīvo, pastāvīgi vērojot Dievu un visus Viņa visvarenības un augstākās gudrības darbus.
Mūsu garīgās acis visvairāk ir saistītas ar Dievu, un šajā gadījumā to aktivitāti saucam par vērošanu, kontemplāciju un dievapceri. Šī vērošana un dievapcere var iesniegties pat bezgalībā, jo arī Dievs ir bezgalīgs; tā spēj attīrīt dvēseli no grēkiem, pilnveidot to un aizvien vairāk tuvināt Dievam, kurš ir mūsu gaismas, domu un dzīvības Avots.
Tātad iekšējās virzības jeb garīgajam cilvēkam ir pakāpeniski jāattīsta spēja nemitīgi koncentrēt uzmanību sevī: savās domās un jūtās, tieksmēs, vajadzībās un pārdzīvojumos.
Sirdsskaidrais Sīrijas Izaks raksta: “Pacenties ieiet savā iekšējā klētī, un tu ieraudzīsi debesu klēti, jo tās abas ir viens un tas pats: ieejot vienā, redzēsi abas. Valstības kāpnes ir tevī, tavā dvēselē. Atbrīvojies no grēka, un tu pats sevī atradīsi kāpnes, pa kurām varēsi doties augšup.”
Iekšējā redze sniedz iespēju tikt pestītam caur grēku nožēlu.
Bet ieskaties uzmanīgi: vai gaisma, kas tevī, nav tumsa?
Tā Kungs runā par nemateriālo dvēseles ķermeni — ietērpu un spēju redzēt to vai nu kaislību dubļos, vai tikumu daiļumā.
Iekšējās redzes attīstīšanās notiek lēni, tāpat kā lēni notiek ārišķīgā cilvēka pārtapšana par iekšēju cilvēku.
Dievs cilvēkam viņa grēkus neatklāj pēkšņi. Ja Dievs tā darītu, cilvēks neizturētu un šausmās nomirtu.
Svarīgākais iekšējās redzes iemantošanas priekšnoteikums ir gara nabadzība (Svētīgi garā nabagi (Mt. 5, 3)) un pazemība. Centies darīt rāmas un pazemīgas savas domas, tad Dievs atdarīs tavas sirds acis.
Dievišķās gaismas apgaismotas dvēseles acis garā redz un pazīst patieso draugu — Vissaldāko Līgavaini — mūsu Kungu.
Tomēr nav daudz to, kas šādu stāvokli sasniedz, un tikai retais iepazīst sevi un savu dvēseli. Vienīgi caur dziļas satriektības un nožēlas asarām tā ir katram saskatāma. Iekšējās redzes attīstību traucē uzņēmība pret ārējiem iespaidiem — ārējo notikumu, stāstu, grāmatu, sarunu pārdzīvošana.
Ieskaties dziļāk sevī — un tu ieraudzīsi visus savus sārņus un netikumus.
Viens no cilvēka gudrības mēriem ir viņa evaņģēliskais ienaids pret sevi (Kas kāds nāk pie manis un neienīst… pat savu paša dzīvību, nevar būt mans māceklis (Lk. 14, 26)).
Tātad sirdsšķīstie Dievu redzēs ne tikai pēcnāves dzīvē Debesu Valstībā, bet jau te, zemes virsū, dzīvojot, un iekšējais cilvēks vēros sevī izpaužamies Dieva lielo mīlestību, Viņa vienmēr nemainīgi labo Providenci un sāks saprast, cik gudri Dievs vada likteņus — gan viņa paša un tuvāko cilvēku, gan veselu tautu. Tā mierā un vienotībā ar visu pasauli viņa aprimušajā dvēselē vienmēr būs dzirdami Jāņa Zeltamutes vārdi: “Par visu lai slavēts Dievs! Aleluja!”
