X
Returning Customer
I am a returning customer
X
Register Account
If you already have an account with us, please login at the login form.
Your Account Has Been Created!
Congratulations! Your new account has been successfully created!
You can now take advantage of member privileges to enhance your online shopping experience with us.
If you have ANY questions about the operation of this online shop, please e-mail the store owner.
A confirmation has been sent to the provided e-mail address. If you have not received it within the hour, please contact us.
Izrakstīties
Jūs esat izrakstījies no sava konta.
Jūsu iepirkumu grozs ir saglabāts, un tajā esošās preces tiks atjaunotas, tiklīdz jūs atkal pierakstīsieties savā kontā.
Autors: Virspriesteris Jānis Kalniņš
Nosaukums: Latvju krusta ceļš
Iesējuma veids: cietie vāki
Lappušu skaits: 287
Izmērs: 21,5 cm x 15,5 cm x 2,2 cm
Valoda: latviešu
Grāmatas iecere tapa, atsaucoties uz Atona kalna stareca Paīsija vārdiem: “Svēts pienākums nākamo paaudžu labā ir rakstīt par savas tautas svētajiem tēviem, par viņu varoņdarbiem ceļā pie Dieva. Protams, arī mēs paši gūstam labumu, kad atceramies mūsu svētos un cenšamies tiem līdzināties. Dziļi aizkustinātie svētie tad palīdz mums pacelties līdz viņiem.” Šāda palīdzība tautai ir īpaši nepieciešama vēsturiski kritiskos brīžos, kāds latviešiem atkal ir pienācis. Taču nevar rakstīt par personībām, neielūkojoties apstākļos, kādos tās veidojušās, nezinot patiesību par vēsturisko notikumu gaitas pirmsākumiem un pavērsieniem. “Mūsu pagātne ir ne mazāk diža un cēla kā citām tautām” (J. Krīpēns).
Šī grāmata ir publicistiska apcere par Latvijas valstiskās pastāvēšanas un tautas eksistences problēmām, par tautas krusta ceļu kā vienotu likteņstāstu. Vai latvieši ir ņēmuši vērā vēstures mācības? Jo Austrumu un Rietumu krustugunīs baltieši var uzvarēt tikai un vienīgi ar garīgu spēku, pacietību un ticību neizsmeļamai Dieva žēlastībai.
Grāmatā minētie vēsturiskie notikumi aprakstīti, balstoties uz vairāk vai mazāk sabiedrībā zināmām hronikām, aculiecinieku stāstiem un ilustrējošiem dokumentiem. Šodien internetā ierindas interesentam ir virtuāli pieejami bibliogrāfijas retumi un senu arhīvu dārgumi.
Kliedējot vēsturisko gadsimtu tumsu jautājumā par Ortodoksālo kristietību ne tikai Latvijā, bet vispār, der atcerēties Kristus vārdus: “(..) koku pazīst no viņa augļiem” (Mt 12, 33). Pareizticība latviešiem ir daudz tuvāka, nekā viņiem pašiem tas šķiet. Atšķirībā no Romas pāvestu svētītajiem katoļu bruņiniekiem seno ortodoksālo patriarhātu misionāri nekad ne Latvijā, ne citur nav Evaņģēliju sludinājuši vardarbīgi, un novirzes no Kristus mācības Pareizticīgajā Baznīcā nav bijušas par cēloni reformatoru kustībai un citām herēzēm. Taču t. s. modernajā pasaulē “graudu sajaukšana ar sēnalām” tiek cildināta par ekumēnismu – kā humānas tolerances augstākais sasniegums. Svēti Kristīgās Baznīcas riti tiek pārvērsti par gaumīgu kultūrtrēģerisku pasākumu... “Kristietība zūd no sadzīves, ja tā vienmēr nesmeļas sevim spēkus no Baznīcas.” ... “Dieva valstība var pastāvēt arī bez tautas, bet mūsu tauta bez Viņa nevar pastāvēt” (Svētais Rīgas Jānis). Dievs, svētī Latviju!
