Gadagrāmata Katoļu Kalendārs 2014. gadam

1.00€
rating
  • Kods: 2014
  • Pieejamība: Ir pieejams
baznicai.lv

Šoreiz tā vāku grezno Džoto freska ar kādu epizodi no svētā Franciska dzīves. Šādi kalendāra veidotāji atzīmē to, ka jaunais pāvests sev izvēlējās Franciska vārdu. Arī attēlotā leģenda, kuru var izlasīt uz 3. vāka, mūsdienās ir ļoti aktuāla. Ar pazemīgā brāļa Silvestra starpniecību svētais Francisks izdzen no Areco pilsētas ļaunos garus, kas bija sakūdījuši tās iedzīvotājus vienu pret otru. Svinot šo nozīmīgo 2013. gada notikumu, Katoļu Kalendārs ir sagatavojis arī plašu tulkojumu no argentīniešu žurnālistu intervijas ar Buenosairesas arhibīskapu Horhi Bergoljo, tagad pāvestu Francisku, par viņa aicinājumu uz priesterību, par pazemību un par ciešanām. Šī intervija meklējama rubrikā „Garīgā dzīve". Katoļu Kalendārā ir publicētas uzrunājošas liecības par pagājušajā gadā mūžībā aizgājušajiem priesteriem Robertu Ozoliņu, Pēteri Vilcānu un Jāni Budkānu. Rakstītāji labi pazina šos priesterus, tāpēc tajos teiktais ir ļoti personisks. Publicētas ir arī vairākas intervijas. Pirmās divas ir ar Baznīcas cilvēkiem, kas pagājušajā gadā ieguvuši doktora grādu. Vispirms intervija ar priesteri Antonu Prikuli, kurš doktora grādu kanoniskajās tiesībās aizstāvēja Romā un rudenī jau devās uz Ruandu, kur kalpo kā Svētā Krēsla diplomāts. Intervijā viņš atzīst, ka arī Baznīcas diplomātisko attiecību veidošanas misija ir sludināt kristīgās vērtības. Otra intervija ir ar Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta vicedirektori Inesi Augškalni, kas aizstāvēja doktora grādu pedagoģijas jomā. Intervijā viņa stāsta par savu disertācijas tēmu, kas veltīta profesionālo skolu audzēkņu pasaules uzskatam. Savukārt rubrikā „Jubilejas" ir publicēta intervija ar priesteri Pēteri Skredeli, kam 2014. gadā būs dubulta jubileja - 26. maijā apritēs 40 gadi kopš priesterības svētību saņemšanas, savukārt 18. novembrī viņš svinēs 70. dzīves jubileju. Šobrīd aktuāla ir rubrika „Ticības liecinieki", kur lasītāji var iepazīties ar vairākiem svētajiem, kas 2013. gadā jau tika un 2014. gadā vēl tiks izsludināti. Piedāvājam iepazīties ar sv. Antonio Primaldo un viņa biedru, svētās Marijas Lauras Montoja Upegvi un svētās Marijas Gvadelupes Garsijas Zavalas dzīves aprakstiem. Tāpat ir iekļauti apraksti par pāvestiem Jāni XXIII un Jāni Pāvilu II, kuru kanonizācijas datums kļuva zināms burtiski šajās dienās - tas notiks 2014. gada 27. aprīlī. Tāpat Kalendārā ir iekļauta priestera Andra Marija Jerumaņa uzruna „Boļeslavs Sloskāns kā apspiestās Baznīcas simbols un Dieva Jēra liecinieks", kuru viņš nolasīja Maskavā 2011. gada 29. maijā garīgās kultūras centrā „Pokrovskije vorota". Rubrikā „Ielūkojoties vēsturē" ir četri raksti: Valērija Kudrjavceva „Baznīca un Sinagoga pirmajos gadsimtos", apjomīgs Ērika Jēkabsona materiāls „Lietuviešu tautības priesteri Latvijā 19. gadsimta beigās - 1940. gadā", Annas Graubas atmiņu stāsts par notikumiem 1919. gada martā, kad tika arestēti un pēc tam Daugavpilī nošauti 16 Asūnes pagasta zemnieki, un māsas Klāras PIJ raksts „Drukas aizlieguma laika baznīcas dziesmas rokrakstā. Veitulu Jezupa burtnīca (1878). Rubrikā „Kultūra" ir publicēta plaša žurnālista Hannes Korjus saruna par mūziku ar pianistu Vestardu Šimkus, komponistu Rihardu Dubru un kordiriģentu Andreju Mūrnieku, intervija ar māksliniekiem Izabellu un Gunāru Kroļļiem, kā arī žurnālista Arņa Šablovska veidota Imanta Ziedoņa teiktā un rakstītā par savu garīgo ceļu izlase. Rubriku noslēdz simpātisks Stellas Jurgenas stāsts par kāda jaunekļa eksistenciālajiem meklējumiem. Neiztrūkstoša Kalendāra rubrika ir „Garīgā dzīve", kurā rakstu „Kristieši ar vai bez Kristus" sagatavojis priesteris Andris Ševels MIC, tēmu pa Svēto Rakstu lasīšanu turpina Terēze Druka, savukārt par pastāvīgās katehēzes nepieciešamību un veidiem raksta priesteris Sergejs Ivanovs OP. Katehētiem noderīga būs tajā publicētā Ziemassvētku ludziņa, kuru iestudēt kopā ar svētdienas skolas audzēkņiem. Rubrikā „Izaicinājumi" savukārt var lasīt par Caritas darbību Latvijas draudzēs, Adas Kovaļukas stāstu „Sokrāts" un priestera Ilmāra Tolstova pārdomas par Eiropas nākotni, balstoties uz Jāņa Pāvila II apustulisko pamudinājumu „Baznīca Eiropā". Tāpat šai rubrikā ir publicēts priestera Modra Lāča raksts „Izlīgt ar savu vēsturi?", kas tapis, atzīmējot viņa šai gadā aizstāvēto doktora disertāciju par tēmu „Atbildība un tuvums. Ontoloģija un rīcība sabiedriskā kontekstā Emanuela Levina filozofijā". Kalendāra rakstu sadaļu tradicionāli noslēdz rubrika „Ģimene", kurā arī šoreiz ir vīriešu identitātes problemātikai veltīts raksts. Māsa Irēna Laiva risina tēmu par vecāku un bērnu attiecību veidošanu, bet māsa Inese Lietaviete sniedz atbildi uz jautājumu par fizisko sodu izmantošana bērnu audzināšanā. Skaistu liecību par ticību, kas izdzīvota ģimenē, sniedz Linda un Jānis Butleri no Drustiem, kas šai rudenī pārcēlās uz dzīvi Otkombas abatijā Francijā un turpmāk dzīvos kopienā „Chemin Neuf". Noslēgumā mons. Antona Smeltera raksts „Laime būt mājā". Kā mazi pavedieni Kalendārā ievijas arī Dainas Strelēvicas, Karmenas Kurzemnieces un Ulrikas Belogrīvas dzejoļi. Savukārt noslēguma daļā ir atrodama dažāda veida kontaktinformācija, kurā diemžēl jau pamanītas dažas kļūdas.   

Uzrakstīt atsauksmi

Please login or register to review